Vanadžu kustības pamatlicēja Marija Ķeņģe

Marijas Ķeņģes vārds ir nešķirami saistīts ar DV organizācijas vanadžu nozares organizēšanu un tālāko darbību ne tikai Anglijā, bet visā brīvajā pasaulē.

Kopš DVF Londonas nodaļas dibināšanas 1949. g. 27. februārī, organizācijas darbam paplašinoties, radās nepieciešamība iesaistīt sievietes organizācijas darbā. Toreizējais DVF Londonas nodaļas valdes priekšsēdis majors Aleksandrs Tomass aicināja Mariju Ķeņģi uzņemties sieviešu organizēšanas darbu DVF organizācijā.

Marijas Ķeņģes ietekmē 1950. g. 16. martā nodibinājās pirmā vanadžu kopa Londonā ar 12 loceklēm. No šī mazā kodola vanadžu kustība vispirms izplatījās Anglijā un vēlāk visā Rietumu pasaulē. DVF delegātu pilnsapulcē 1952. gadā M. Ķeņģi ievēlēja valdē, un viņu lūdza vadīt vanadžu nozari. Ar to būtībā sākās Daugavas vanadžu kustības patstāvīgā darbība Anglijā, kura laika tecējumā kļuva par paraugu citu zemju Daugavas Vanagu darbībai. Mariju Ķeņģi pirmo no vanadzēm 1952. gadā apbalvota ar DV nozīmi zeltā.

Ar 1955. gada DV CV sēdes lēmumu Mariju Ķeņģi izraudzīja un apstiprināja par vanadžu referenti, vēlāk par DV CV Vanadžu nozares vadītāju. Viņas uzdevums bija rosināt un saskaņot vanadžu darbību visas organizācijas mērogā. M. Ķeņģe bija pirmā visu vanadžu vēlētā DV CV Vanadžu nozares vadītāja no 1967. līdz 1978. gadam un pilntiesīga DV CV locekle. 1979. g. DV CV gadskārtējā sēdē Straumēnos apstiprināja viņu par DV organizācijas Vanadžu goda priekšnieci. Marijas Ķeņģes vadībā vanadzes izveidojās par lielāko organizēto latviešu sieviešu kopību trimdā. Ar laiku vanadžu nozare kļuva ne vien par DV organizācijas neatņemamu daļu, bet arī ārpus tās ieguva latviešu sabiedrības uzticību, atsaucību un cieņu.

Daugavas vanadzes, sasauksimies!

DVF Londonas nodaļas vanadžu kopa

Laikraksts Latvietis Nr. 344, 2015. g. 24. janv.