DV Centrālās valdes priekšsēža, Aivara Sinkas, uzruna DV Centrālās valdes sēdes atklāšanā Toronto, 2024.g. 5.jūnijā

Ir liels prieks būt kopā ar Jums – pasaules un Toronto latvieši! Liels prieks arī būt šajās skaistajās, latviskās telpās – otro reizi manā mūžā un pirmo reizi pēc 42. gadiem. Priecājos, ka mums šodien arī piedalās kultūras vēstneši – dziedātāji un dejotāji – novēlu Jums skaistus latviskus dziesmu svētkus!

Skatos apkārt un redzu te pazīstamas, draudzīgas sejas.

Redzu te arī, ka cilvēki pašaizliedzīgi strādā, lai turpinātu to darbu, ko iesāka pirms tik daudziem gadu desmitiem mūsu tēvi un mātes. Un ziniet, tas nav tādēļ, ka mēs to darbu turpinām ieražu dēļ. To darām apdomāti un arī instinktīvi, jo mūsu ideāli un mērķi - kaut gadu gaitā attīstījušies – ir tomēr kodolā tie paši un -  jo tie nāk no sirds.

Latviešiem ārpus Latvijas ir liels uzdevums: uzturēt un attīstīt latviešu valodu un kultūru, to nodot tālāk savās ģimenēs, piedalīties plašākā latviešu sabiedrībā, un uzturēt dzīvu saikni ar Latviju un Latvijas valsti.

DV, kā pasaules organizācija, ir laimīga tieši ar to, ka mēs ikdienā strādājam visos trīs šajos līmeņos: vietēji, mītnes valsts līmenī un Latvijas valsts līmenī.

Gribu palepoties par mums. Protams, par to, kas paveikts gadu gājumā bet arī par to, ka, pēc gandrīz 80 gadiem, joprojām darām, joprojām pildām svarīgu lomu. Daugavas vanagiem ir vienreizējs iemesls būt – mēs ne tikai strādājam trīs līmeņos, mēs to darām ar uzsvaru uz aizsardzību. Tas nāk no mūsu vēstures, bet, ticiet man, Latvijā mūs ciena uz uzklausa tieši tā dēļ. Un tagad, kad notiek liela apmēra Eiropas karš pirmo reizi 80 gados un kas apdraud arī Latviju, aizsardzība ir svarīgāka, kā jelkad. Viena no iniciatīvām, ko uzskatu par aizsardzības projektu, ir likums par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē.

Šodien, pirms dažam stundām, Latvijas Saeima pieņēma Lestenes likumu, 79 balsis par un neviena balss pret vai atturējās.

Divu gadu pūles ieliktas, lai Lestenes komplekss (Brāļu kapi, baznīca un topošais piemiņas muzejs), būtu ar likumu nodrošināts. Tukuma novada pašvaldība, Lestenes draudze un Latviešu kaŗavīru piemiņas biedrība (kuŗas sastāvā iekļauti PBLA un Daugavas Vanagu Centrālā valde) ir sadarbojušies ar Kultūras Ministriju un Saeimas Izglītības, Kultūras un Zinātnes komisiju, lai likums taptu. Varam lepoties, ka Latvijas likumdošanā ir vismaz viens likums ko arī mēs esam palīdzējuši uzrakstīt!

Lestenes kompleksa aizsardzība un attīstība ir tikai viena daļa no likuma. Starp likuma mērķiem ir: „stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu“, kā arī „nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu“.  Saprotiet, šīs frāzes nav tikai skaisti vārdi un nav tikai tas, ka par latviešu karavīriem, abās pusēs, būtu melots 80 gadu garumā.

Pamats ir vēsture. Mūsu, Latvijas vēsture. Vēstures atgūšana Latvijai. Latvijas sabiedrībai pašlaik nav vienota Latvijas vēstures izpratne. Vēl sliktāk, esam iemācījusies klusēt, esam iemācījušies par daudz baidīties. Kāpēc citi raksta par mūsu vēsturi, bet mums ir bijis spiests klusēt? Gandrīz desmitā daļa Latvijas tautas tika no tirānijām iesaukta vienā vai otrā kaŗojošā pusē Otrā pasaules kaŗā. Gandrīz puse no tiem gāja bojā. Vesela tēvu paaudze pazuda kaŗa laukos vai nekad neatgriezās mājās no trimdas vai gulaga. Likuma pieņemšana ir jauns solis, un tikai pirmais, ar ko sāksim darbu saliedēt Latvijas tautu ap vienotu vēstures apziņu. Jaunais Lestenes muzejs, kā piemiņas un izglītības centrs, būs nākamais solis.

Paldies visiem, sākot ar DV Kanādā, kas jau ir iesaistījušies Lestenes projekta – ziedojuši vai morāli atbalstījuši. Un vēl vajadzēs palīdzību. Ludzu, aicinu Jums nākt draugu lokā un piedalīties ar mums kopējā darbā.

Paldies, par iespēju šeit būt.

Paldies, ka Jūs esat šodien ar mums.

Daugavas vanagi, sasauksimies!

Aivars Sinka

Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis

Foto: Astrīde Sīlis.