Vēstule Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem par likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”
Cienījamie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi!
Mani sauc Aivars Sinka un es esmu Latviešu Karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes priekšsēdētājs. Lestenes biedrība strādā roku rokā ar Tukuma pašvaldību, lai pārraudzītu Lestenes Memoriālā kompleksa uzturēšanu un attīstību.
Esmu piedalījies divās komisijas sēdēs, kad notika pārrunas par likumprojektu “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”. Rakstu Jums, lai dotu īsu pārskatu par Lestenes kompleksa vēsturi, un lai skaidri pateiktu kāpēc, šāds likums ir vajadzīgs.
Ieskats nesenā vēsturē
Kurzemes ielenkuma cīņas, no 1944. gada oktobra līdz 1945. gada aprīlim, ir vislielākās un visasiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Padomju pusē vien, karoja starp 600 000 un 1 000 000 vīru, kamēr vācu pusē ap 220 000. Sarkanā armija zaudēja apmēram 400 000 karavīru, no kuriem 100 000 krituši vai bez vēsts pazuduši. Vācijas armija zaudēja ap 150 000 karavīru (40 000 krituši vai bez vēsts pazuduši). Par spīti zaudējumiem, kauju rezultātā fronte nebija izkustējusies vairāk par 25 kilometriem.
Kurzemes lielkaujās abās pusēs piedalījušies latviešu karavīri, jo Nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, abas, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju, nelikumīgi mobilizēja Latvijas zēnus un vīrus. Trešajā lielkaujā, pie Džūkstes un Lestenes, 19. divīzijas un 130. latviešu strēlnieku korpusa latviešu karavīri karoja brālis pret brāli, ar smagiem upuriem abās karojošajās pusēs.
Lestenes baznīca bija šo notikumu centrā: tā smagi cieta kauju laikā: tai izdega tornis un artilērijas apšaudē tika ievērojami bojātas pārejās baznīcas daļas. Baznīcā tika iekārtota lazarete un vairākās vietās ap Lesteni tika apglabāti latviešu karavīri. Pēc kara, baznīca atkal cieta. No 1961. gada Lestenes draudzei aizliedza noturēt dievkalpojumus un baznīcā tika ierīkota graudu kalte.
Latviešu leģionāru kapi Latvijas teritorijā vienkārši pazuda. Kara laikā Latvijā izveidotie leģionāru kapi, tika izdemolēti. Krustiem pārbrauca ar tankiem vai buldozeriem un ar laiku tās vietas tika aizmirstas. Netālu no Lestenes, virs kapu vietām tika izveidota pat cūku ferma.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, paši bijušie leģionāri sāka apzināt vietas, kur gulēja leģionāru pīšļi. Latvijas valsts nepiedalījās šajā darbā. Kurzemes Brāļu kapus Lestenē izveidoja bijušie leģionāri, izmantojot savus līdzekļus, cieši sadarbojoties ar Tukuma novada pašvaldību, Lestenes pagastu un Lestenes baznīcu. Tur pārapbedīti vairāk nekā 1400 leģionāru un sienās iegravēti vairāk nekā 17000 kritušo latviešu leģionāru vārdi. Kapus grezno tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis “Dzimtene Māte – Latvija”.
Kritušo leģionāru apzināšanas un pārapbedīšanas darbs turpinās- piemēram, Krievijā, no 200-300 latviešu karavīru pīšļi gaida pārvešanu uz Lesteni. Kurzemes Brāļu kapi Lestenē ir otri lielākie Latviešu brāļu kapi Latvijā.
Jau kopš 2000. gada Kurzemes brāļu kapi Lestenē ir pašvaldības īpašumā (kopš 2009. gada Tukuma novada pašvaldība). Administrācijas ēka “Likteņi”, kopš 2012. gada. Tukuma novada pašvaldība, izdod apmēram 40 000 EUR gadā, lai kapus uzturētu, kamēr ar ziedojumiem, galvenokārt no vietējiem un vispasaules latviešiem kapus attīsta. “Likteņu” namiņā ir pastāvīga ekspozīcija, bet šī ekspozīcija nav tādā apjomā, ka tā varētu aprakstīt milzīgās Kurzemes cīņas un Latvijas tautas traģēdiju, kas saistīta ar šīm cīņām.
2020. gadā Daugavas Vanagu organizācija nopirka un uzdāvināja Tukuma novada pašvaldībai blakus esošo īpašumu (“Rūķīši”), kas reiz bija baznīcas krogs. Ir plānots šo īpašumu pilnībā pārbūvēt un tur ierīkot muzeju, kas aprakstīs Kurzemes Lielkaujas, vietējo iedzīvotāju piedzīvojumus un šo milzīgo tautas traģēdiju, kad iesauktos Latvijas pilsoņus – jaunus puišus - sūtīja karot vienu pret otru. Muzejs tad kļūtu par Lestenes Memoriālā kompleksa trešo sastāvdaļu: baznīca, Kurzemes brāļu kapi un kauju muzejs.Īss precizējums
Abās sēdēs Saeimas Juridiskā biroja pārstāve L. Vilsones kundze izteicās, ka Lestenes Memoriālā kompleksa īpašuma tiesības neesot nokārtotas. Ir dokumentos pierādams, ka īpašuma tiesības kompleksam ir nokārtotas: Baznīca un maza daļa no kapu zemes pieder baznīcai un atlikušās zemes vienības un celtnes pieder Tukuma pašvaldībai. Saeimas Juridiskā biroja juristei ir taisnība, ka daži darbi te nav pabeigti, jo viens zemes gabals, blakus kapiem parka teritorijā, vēl nav zemesgrāmatā (tualešu bloks netika nodots ekspluatācijā, 2000s gados). Pašvaldība ir solījusies šo darbu nokārtot līdz martam, tādēļ to likumprojektam varētu pievienot kaut vai uz 3. lasījumu. Es neuzskatu, ka šis būtu iemesls neturpināt ar likumprojektu.
Kāpēc ir vajadzīgs īpašs Lestenes likums?
Protams, var atrast daudz iemeslu, kāpēc šis likums ir vajadzīgs, bet, manuprāt, trīs spēcīgākie iemesli ir:
Pirmais iemesls - Kurzemes Brāļu kapi ir Krievijas Federācijas uzbrukumu mērķis un hibrīdkarā pret Latviju frontes līnijā. Latvijas ienaidnieki nav pārstājuši savus uzbrukumus Lestenei, kā Latvijas 20. gadsimtā sarežģītās un traģiskās vēstures simbolam. Uzbrukumi iesākās jau ar Brāļu kapu atklāšanu 2003. gadā, ar Krievijas Federācijas “Valsts padomes paziņojumu par smagajiem cilvēktiesību un minoritāšu tiesību pārkāpumiem Latvijā” un tiek atkārtoti katru gadu, Krievijas Federācijas Ārlietu Ministrijas ziņojumos par “Nacisma glorifikāciju”, arī šī gada ziņojumā. Raksti, filmas un falsificēti, gadskārtēji, pētījumi no Krievijas “Vēsturiskās Patiesības fonda” papildina šos uzbrukumus. Laikā, kad izveidoja Kurzemes Brāļu kapus Lestenē, Latvijas valsts bieži slēpās no leģionāru tēmas, kaut leģionāri, tāpat, kā iesauktie Latvijas pilsoņi Padomju bruņotos spēkos bija totalitārās valsts upuri. Liekas, ka tikai nesen, Latvija ir sākusi proaktīvi iestāties par savu vēsturi, kamēr agrāk tās pieeja bija uzbrukumu laikos klusēt un gaidīt, kamēr “suņi rej, karavāna iet tālāk”. Lestenes likuma pieņemšana, Ukrainas kara apstākļos, būtu visskaidrākais mājiens pasaulei, ka esam neatkarīgi, ka rakstām paši savu vēsturi, ka nosodām pret mums nodarītos kara noziegumus, ka pieminam svešo varu upurus, ka mums nav bail stāstīt patiesību draugu un nedraugu priekšā.
Otrais iemesls ir - kā jau ir rakstīts likuma pirmajā metā, lai Lestenes Memoriālā kompleksa īpaši nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības tiktu ilglaicīgi saglabātas un attīstītas. Kapi tika izveidoti bez valsts iesaistes – tos cēla ar lieliem nevalstisko organizāciju un privātu personu ziedojumiem. Esošajā situācijā, Tukuma novada pašvaldība maksā par kapu uzturēšanu (ap 40 000 EUR gadā), kamēr ziedotie līdzekļi tiek izmantoti attīstībai: jaunu kapu plākšņu un pieminekļu būvei, pārbedīšanai un tā tālāk. Atkarība no ziedojumiem nozīmē, ka esošā situācija nav ilglaicīga, jo ziedojumi ir galvenokārt nākuši no leģionāru paaudzes. Paredzētais jaunais Lestenes kauju muzejs sniegs skolniekiem, jaunsargiem, kadetiem, kapu apmeklētājiem (turpat blakus leģionāru kapiem ir vācu un padomju karavīru kapi) un tūristiem zinātnisku un arī cilvēcisku ieskatu par Kurzemes kaujām un vietējo iedzīvotāju, karavīru un viņu ģimeņu stāstiem. Muzejs skaidri un netendenciozi rādīs kara sekas, kā arī dos apmeklētājiem iespēju saprast un izjust, ko tas nozīmē, piedalīties kaujā. Šo muzeju nevarēs pilnībā finansēt bez valsts iesaistes (kaut pamatoti ceram uz lielām ziedojumu summām) un, pat svarīgāk, valsts iesaiste garantētu muzeja zinātnisko līmeni, kā arī varētu palīdzēt piesaistīt ziedojumus arī no ārzemēm, piemēram Vācijas. Memoriālais komplekss, kas celts bez valsts ieguldījumiem, satur īpaši nozīmīgas kultūrvēsturiskas vērtības. Ilglaicīgs darbības modelis Lestenes Memoriālajam kompleksam prasīs ne tikai valsts aizsardzību, bet arī morālu un finansiālu atbalstu.
Trešais iemesls ir, lai izveidotu dziļu saikni starp šo kultūrvēsturiski nozīmīgo kompleksu un valsti, izglītības un aizsardzības jomām, liekot pamatus formālai sadarbībai ar Izglītības un Aizsardzības ministrijām. Jaunais muzejs, kopā ar baznīcu, kapiem un apkārtējiem kaujas laukiem būs vieta jaunatnes izglītībai un militārām apmācībām un tādēļ daļa no Latvijas ieguldījuma nākotnei. Muzejā ir paredzēta ne tikai jauna ekspozīcija, bet arī klases telpa. Latvijas skolās, sākot ar nākošo gadu, būs obligāta militāra mācība, nākošajā gadā ieviesīs obligāto militāro dienestu un zemessardzei un jaunsardzei ir lielāka loma tagad, kā jebkad. Šos skolēnus, iesauktos jauniešus un jaunsargus vedīs uz Lesteni mācībās. Lestenes Memoriālo kompleksu, ieskaitot jauno muzeju, neuzskatu par vēstures pieminekli, bet gan par klinti, uz kā pamatus likt stiprākai Latvijai un saliedētākai Latvijas sabiedrībai.
Ar cieņu,
Aivars Sinka
Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes priekšsēdētājs un Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis.