Blakus šiem darbiem ir arī stratēģisks mērķis – gādāt, ka Lestenes memoriālais komplekss arī būtu valsts aizsardzībā. Brāļu kapiem Rīgā ir savs īpašais Likums un Padomju un Vacijas kaŗavīru kapi ir aizsargāti ar starptautiskiem līgumiem, kamēr mūsu Brāļu kapi Lestenē nebija aizsargāti.
Pirmais solis bija Lestenes kompleksa iekļaušanu valsts nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu sarakstā. To paveica šī gada 5. jūlijā ar kultūras ministra Nauŗa Puntuļa parakstu – bet pirms tam lielo sagatavošanas darbu izdarīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbinieki, Juŗa Dambja vadībā, kā arī Saeimas deputāts un Kultūras Ministrijas Parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA).
Otrais solis ir īpaša likuma pieņemšana, kas ne tikai stiprinātu Lestenes kompleksa aizsardzību, bet arī sniegs skaidru mājienu no valsts, ka Lestenei ir valstiska nozīme. Likuma pirmo metu sagatavojis Ritvars Jansons, par ko izsaku lielu pateicību. Likumam vēl būs samērā tāls ceļš jāiziet, Saeimā un Saeimas komisijās, pirms stāsies spēkā, bet varam būt gandarīti, ka arī šis darbs ir sācies!
Pirms dažam dienā, 15.septembrī, Saeima izskatīšanai komisijā nodeva likumprojektu ”Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”. Pieņemot šo likumu, tiktu noteikta saprotama kārtība, ka valsts un pašvaldība var virzīt līdzekļus nacionālas nozīmes objektu attīstībai. Likums noteiktu arī pieminekļa uzturēšanas, izmantošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.
Pievienojam
Saeimas deputāta Ritvara Jansona (NA) uzrunu Saeimai 2022. gada 15. septembrī.