Šī gada sapulcēs piedalījās DV biedri no Latvijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas, Austrālijas un ASV. DV CV priekšsēdis Aivars Sinka uzsvēra, ka viens no DV svarīgākajiem mērķiem ir apvienot latviešu diasporu daudzos un dažādos veidos - caur svētkiem, ar skolām, koriem, pensionāru sanāksmēm utt. Otrs, protams, ir aprūpe un labdarība. Un trešais mērķis ir Latvija, tās aizsardzība un stiprināšana. Šie visi joprojām ir vienlīdz ļoti svarīgi DV uzdevumi.
Izcelšanas vērta ir Daugavas Vanagu fonda Lielbritānijā darbinieces Veras Antipovas pieredze par jaunās diasporas pārstāvju iesaisti DV darbā Apvienotajā Karalistē - DVF nodaļas vadību tur pārņēmusi jaunā paaudze. Tāpat ļoti izsmeļoša bija Aivara Sinkas prezentācija par 2024. gadā sasniegto Lestenē, DV CV darbu, kā arī nākotnes plāniem.
Jaunā paaudze pārņem vadību Daugavas Vanagu fonda Lielbritānijā nodaļā
Vera Antipova ir DVF valdes administratore, un viņa dalījās pieredzē par jauniešu iesaisti DVF darbā. Apvienotajā Karalistē ir ļoti daudz latviešu diasporas interešu grupu, tāpēc viņa sev uzdevusi jautājumu, kāpēc tik maz no šiem jauniešiem darbojas Daugavas Vanagos - vienā no lielākajām latviešu diasporas organizācijām?
Uzsverot, ka noteikti negrib sadalīt latviešu diasporas kopienu divās daļās, V. Antipova tomēr uzskata, ka jaunajai un vecajai trimdai uztvere par latvietību atšķiras. Tas jauniešu dalību DVF padarīja neaktuālu. Taču V. Antipova gribēja to mainīt. Viņa aktīvi darbojas organizācijā Bērzes Strazdi, ap kuru ļoti daudz pulcējas jaunā diaspora. Tieši tas arī palīdzēja mijiedarboties ar veco trimdu un viņu bērniem. V. Antipova sāka tikties ar DVF pārstāvjiem, un visi kopā sāka meklēt jomas, kurās abu diasporas daļu intereses pārklājas. “Uzskatu, ka tieši šīs klātienes tikšanās un diskusijas mūs ir savedušas kopā,” vērtē V. Antipova.
Kopš 2020. gada viņa sākusi strādāt par DVF valdes administratori, un DVF norisēs pamazām iesaistījās arī viņas ģimene un draugi: “Uz Bērzes Strazdu organizētajiem Jāņiem Straumēnu (DVF īpašuma) pļavā sabrauc ap 5000 latviešu. Dažkārt man prasa - nu ko tu dari tajā vecajā organizācijā? - Taču es saprotu, ka tā nav taisnība, un gribu strīdēties viņiem pretim - nē, viņi dara kolosālu darbu!”
Vera Antipova dzīvo Korbijā, kuras DV nodaļa kādus septiņus gadus diemžēl nebija aktīva. Un viņa nolēma savus draugus aicināt uz pirmo tikšanos un atjaunot nodaļu. “Atnāca vairāk nekā 30 cilvēki, un viņi iestājās par biedriem. Kāpēc? - Varbūt tāpēc, ka es rādīju savu piemēru, rādīju mūsdienīgu prezentāciju, uzaicināju vienu jau esošo biedri izstāstīt savu DV pieredzi. Un tajā brīdī mēs savienojāmies. Es pārādīju, ka jaunajiem biedriem noteikti nav jābūt pasākumu organizatoriem vai ar kādu īpašu prasmi. Viņi var te vienkārši sanākt kopā, nevis veidot kādas jaunas sociālās grupas. Te jau ir gatava organizācija - statūti, valde utt. Un uz papīra to nevar uzrakstīt, tas viss jaunajiem ir pamatīgi jāskaidro.”
Tā jaunieši atsāka Korbijas nodaļas darbību. Pagājušajā gada rudenī viņiem nācās palīdzēt glābt Straumēnus, jo notika lielas pārmaiņas. “Un visi mūsu nodaļas biedri sekoja man kā lokomotīvei - cilvēkam, kam viņi uzticas,” gandarīta ir V. Antipova, “un tagad jau gadu mūsu nodaļa mīt Straumēnos, kurus vadām un uzturam ar brīvprātīgo darbu.” Kopumā Korbijas DV komandā jau ir vairāk nekā 100 cilvēku - ap 30 no viņiem ir stabilie biedri, kuri Straumēnos pulcējas katru nedēļas nogali, ziedojot savu brīvo laiku. “Viņus vieno mīlestība uz latvietību,” lepojas V. Antipova.
Kas ir veiksmes atslēga? - “Iespēja cilvēkiem izmantot savas prasmes un talantus ārpus maizes darba. Un noteikti tas, ka cilvēki šajā vidē jūtas gaidīti un noderīgi. Tā mēs augam,” priecājas V. Antipova. “Informācija par mums iet no mutes mutē. Tas ir arī mārketings - mēs cilvēkiem rādām bildes un video no pasākumiem un stāstām, cik te ir labi. Vēlāk jau tu viņus lēnām arī ievirzi, ka šis ir arī tavs īpašums. Šī ir arī tava organizācija, kurā tu vari iestāties un lemt, jo tu esi svarīgs.”
Tomēr V. Antipova uzsvēra, ka viņai pašai šis ir bijis ļoti garš ceļš: “Man personīgi tie bija 15 gadi. Un cilvēkiem šodien, tāpat senākos laikos, ir nepieciešamība pēc savas mazās Latvijas Anglijas vidienē - kaut kad tas bija pārtrūcis, bet nu šī vajadzība ir atjaunojusies. Cilvēkiem patīk tā sajūta, kā viņi te, Straumēnos, jūtas, un viņi grib kļūt ar savējo - par biedru un piedalīties lemšanā.”
Lestenes komplekss turpina veidoties
DV CV priekšsēdis Aivars Sinka iepazīstināja ar jau paveikto: nopirkts un pašvaldībai uzdāvināts muzeja nams Lestenē; nodibināta Latviešu karavīru piemiņas biedrība Lestene, kurā ir septiņas spēcīgas organizācijas, ieskaitot PBLA; Lestenes kompleksam piešķirts kultūras mantojuma statuss; izveidots Lestenes parks; saņemti 100 000 eur no LR Kultūras ministrijas, kas bija ārkārtīgi nozīmīgi, jo bez šī atbalsta nevarēja sākt plānošanas darbus; noslēgts līgums ar LR Aizsardzības ministriju un Tukuma novada domi; iesākti būvdarbi; izveidota leģionāru pārapbedīšanas komanda; no Vācijas uz Lesteni pārvests un uzstādīts DV pirmā priekšnieka Viļa Januma kapakmens (pulkveža pīšļi atdusas Brāļu kapos). Un šī gada vissvarīgākais notikums - pieņemts Lestenes likums, kurš uzdod sabiedrībai un valdībai meklēt vēsturisko taisnību.
Tomēr A. Sinka uzsver, ka vēl ir virkne lietu, kas jāveic: “Mēs gaidām ziedojumu 175 000 eur no LR Aizsardzības ministrijas (nu jau zināms, ka finansējums ir piešķirts), lai samaksātu šī gada pēdējos būvdarbus. Kad būs uzcelts muzeja nams, tad būs jāsagatavo ārējā un iekšējā ekspozīcija.”
Darbu sarakstā vēl ir Zēdelgemas stāvstropa Latvijas brīvībai uzstādīšana - to nākamgada 8. maijā plānots atklāt kopā ar muzeja namu. Turklāt, kad nams būs uzcelts un izveidotas ekspozīcijas, tad jābūt skaidrībai, kāds būs turpmākais darbības modelis - jāzina, kas šo muzeju vadīs.
Visbeidzot, pagaidām vēl idejas līmenī - plānots izveidot Lestenes Izglītības fondu, lai varētu samaksāt izdevumus par skolu transportu, kas skolēnus atvestu uz Lesteni, lai te viņus varētu izglītot - līdzīgi, kā to dara Latvijas Okupācijas muzejs. Otrkārt, fonds finansētu akadēmiskos pētījumus sasistībā ar latviešu karavīriem Otrajā pasaules karā, bēgļiem utt. Šī fonda darbs būs ļoti nozīmīgs.
“Kad šis projekts tika sākts, es biju tikai 5% drošs, ka tas izdosies. Taču tagad, pateicoties visiem ziedotājiem, atblastītājiem un sadarbības partneriem, esmu par 95% drošs, ka šis projekts mums izdosies,” gandarīts ir A. Sinka.
Un uzsvēra, ka šajā projektā ļoti svarīga ir solidaritāte - ja šo projektu finansētu tikai pašvaldība, tad tas nebūtu pareizi. Tāpat kā, ja šo projektu finansētu vienīgi Daugavas Vanagi vai tikai Latvijas valdība. Svarīgi, ka katrs solidāri maksā savu daļu - arī pilsoņi un uzņēmumi.
Sekmīga DV CV darbība 2024. gadā
DV CV priekšsēdis Aivars Sinka iepazīstināja ar DV CV padarīto un nākotnes plāniem.
DV CV ikvienu aicina pievienoties. Pasaules mēroga DV CV Rātsnama Zoom sanāksmes ieraksti pieejami DV CV mājaslapā. Šīs sapulces ir spēcīga demokrātijas izpausme, kas dod iespēju katram DV biedram piedalīties sapulces darbā.
Sīkāka informācija par DV CV darbību atrodama DV CV mājas lapā www.dvcv.org.lv, un papildu informācija par Lestenes biedrību un Lestenes projektu atrodama DV CV mājas lapas projektu sadaļā.