AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Andris Kursietis - DV ASV priekšnieks, DV ASV valdes priekšsēdis, DV ASV kopas vadītājs

Līga Nutere - DV ASV Vanadžu priekšniece, DV ASV 1. priekšnieka vietniece

Gunārs Kancs - DV ASV 2. priekšnieka vietnieks, Aprūpes nozares vadītājs

Nora Ceriņa - Valdes sekretāre

Ivars Zušēvics - Kasieris

Ildze Rudzīte - Biedrzine, DV ASV kopas sakarniece

Imants Kalniņš - Informācijas nozares vadītājs

DV ASV apvienības

Čikāga
Detroita
Dienvidkalifornija
Filadelfija
Florida
Indianapole
Klīvlande
Kolorādo
Linkolnas
Milvoki
Ņūdžersija
Ņujorka
Ročestera
Vašingtona
Zemes valdes kopa

DV ASV vēsture

Daugavas Vanagu organizācija tika dibināta Zedelgemas gūstekņu nometnē 1945. g. 28. decembrī. Knapi četrus gadus vēlāk, 1950. g. 6. janvarī, tika dibināta pirmā DV apvienība ASV, Ņujorkā, un to uzskata par DV ASV darbības sākumu. Pirmais Ņujorkas un vienlaicīgi ASV priekšnieks bija Arvīds Līdacis. Vēlāk tajā pašā gadā tika dibinātas apvienības Vašingtonā, Bostonā un Filadelfijā. 1953. gadā jau bija 17 apvienības un tad izraudzīja arī pirmo zemes valdi ar Alfredu  Puķīti kā valdes priekšsēdi.  1959. gadā DV ASV zemes valde, redzot vanadžu lielo darbu un panākumus, nolēma iecelt vanadžu referenti un šajā amatā apstiprināja Verenu Freiju.

Laika tecējumā izveidojās 23 apvienības un 2 kopas, bet no tām līdz 2021.  gadam ir palikušas tikai 14 apvienības un viena kopa. Augstākais biedru skaits 3426 bija 1983. gadā, ar 2143 vanagiem un 1283 vanadzēm. 2021. gada sākumā DV ASV biedru skaits ir kritis zem 1300.

Jau no sākumdienām DV ASV ir snieguši atbalstu bijušiem leģionāriem un invalidiem, un šis primārais mērķis nemainīsies, kamēr paliek dzīvs viens leģionārs. Gadu gaitā DV ASV atbalstu ir saņēmuši daudzbērnu ģimenes, audžu bērnu  ģimenes, un slimnīcas. Vēl liels veikums ir latviskās izglītības un kultūras atbalsts. Ziedotās summās ir ieskaitītas stipendijas jauniešiem, lai viņi varētu apmeklēt vasaras skolas un mācības kursus , tādejādi iegūstot latvisku izglītību. DV ASV atbalstīja latviešu centra Gaŗezers sākumu un joprojām ir viens no centra lielākajiem akcionāriem. Arī ir sniegts atbalsts kultūras pasākumiem, ieskaitot ASV Dziesmu un deju svētku rīkošanai.

Kopš tās izveides DV ASV biedri ir atbalstījuši Okupācijas Muzeju un turpina to darīt arī šodien. Visu darbības laiku DV ASV ir bijusi laba sadarbība ar Amerikas Latviešu Apvienību un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību.

Pēc vairāk nekā 70 gadu darbības DV ASV turpina darbu, lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus:

1. a) Saimnieciskā, morālā un kulturālā aprūpe;
2. b) latviešu valodas un tradiciju saglabāšana un latviešu kultūras attīstības veicināšana;
3. c) taisnības, tiesību, patriotisma un brīvības ideju audzināšana un paušana sabiedrībā.

DV ASV priekšnieki
1950. - 1953. g.: Arvīds Līdacis
1953. - 1956. g.: Alfreds Puķīte
1956. - 1962. g.: Augusts Vanags
1962. - 1969. g.: Vilis Hāzners
1969. - 1970. g.: Artūrs Valters
1970. - 1976. g.: Jāzeps Utināns
1976. - 1980. g.: Jānis Lācis
1980. - 2000. g.: Andrejs Spārniņš
2000. - 2003. g.: Juris Augusts
2003. - 2014. g.: Zigurds Rīders
No 2014. g.: Andris Kursietis

DV ASV Vanadžu priekšnieces
1959. - 1970. g.: Verena Freija
1970. - 1974. g.: Anna Tīdemane
1974. - 1980. g.: Anita Utināne-Hāznere
1980. - 1986. g.: Aida Ceriņa
1986. - 1990. g.: Sarma Priedulāja
1990. - 1994. g.: Rita Kaugura
1994. - 1998. g.: Inese Apele
1998. - 2002. g.: Ilze Pāža
2002. - 2006. g.: Silvija Melkere
2006. - 2014. g.: Astra Iesalnieks
2014. - 2016. g.: Marija Zilvinskis Maher
No 2016. g.: Līga Nutere